Lauku attīstība

Ja organizācija grāmatvedību kārto vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā, daļa no gada pārskata ir vadības ziņojums. Vadības ziņojumā norāda vispārīgu informāciju par organizāciju, kā arī citu informāciju, kuras saturu un apjomu nosaka organizācijas valde. Vadības ziņojuma paraugs noteikts MK noteikumu Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” 7.pielikumā.

Ziedojumu un dāvinājumu pārskats ir obligāta gada pārskata sastāvdaļa. Pārskatu sagatavo saskaņā ar MK noteikumu Nr.439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” VI daļu.

Bilance ir obligāta gada pārskata sastāvdaļa, kurā norāda biedrības, nodibinā­juma vai arodbiedrības līdzekļu un to avotu (aktīvu un pasīvu) atlikumus bilances datumā. Līdzekļus norāda bilances aktīvā, bet to avotus – bilances pasīvā. Bilances aktīva kopsummai jābūt vienādai ar bilances pasīva kopsummu. Ja organiazācija apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 100 000 EUR un tā ir izvēlējusies kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, bilance par pārskata gadu nav jāsagatavo!

Uzņēmumam, izbeidzot sadarbību ar ārpakalpojuma grāmatvedi, jāsagatavo akts par dokumentu pieņemšanu un nodošanu, ar kuru tiek apliecināts informācijas un dokumentu nodošanas fakts.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” 104.punktu par dokumentiem, kuru glabāšanas termiņš ir beidzies, izstrādā aktu par dokumentu atlasi iznīcināšanai. Aktus par dokumentu atlasi iznīcināšanai var neizstrādāt, ja elektroniski radīto dokumentu automātiska iznīcināšana (dzēšana) konkrētam dokumentu veidam informācijas sistēmā ir noteikta ārējā normatīvajā aktā vai institūcija, ieviešot automātisku datu iznīcināšanu un nosakot iznīcināšanas termiņu, to ir saskaņojusi ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

Ar pievienoto līgumu komersants vai cits saimnieciskās darbības veicējs no fiziskās personas, kas neveic komercdarbību vai saimniecisko darbību, iegādājas tai piederošu personisku lietu, piemēram, transportlīdzekli. Dokuments satur Grāmatvedības likuma 11. panta 5. daļā minētos rekvizītus un ir izmantojams par attaisnojuma dokumentu grāmatvedībā. Papildus par mantas pārdošanu fiziskā persona izsniedz pircējam izziņu – personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu (MK noteikumu Nr. 899 3. pielikums).

Reprezentācijas izdevumi saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 6.daļas 1.–3.punktu ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Uzņēmuma Grāmatvedības politika nodefinē, kas ir reprezentācijas izdevumi un ko neuzskata par reprezentācijas izdevumiem, nosaka dokumentu noformēšanu un iesniegšanas kārtību, nosaka atbildīgās personas. Ja to paredz uzņēmuma grāmatvedības politika, tad atbildīgā persona sastāda aktu par izlietoto reprezentācijas izdevumu norakstīšanu.

Izziņu iesniedz personai, kurai pārdod personisko lietu (savu īpašumu). Izziņu sagatavo atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 3.pielikumam.

Preču pavadzīmi – nodokļa rēķinu saskaņā ar Pievienotās vērtības likuma 141. panta 3. daļu izraksta par šādu kokmateriālu piegādi: nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs nav mazāks par trim centimetriem, jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem. Kokmateriālu piegādātājs izraksta kokmateriālu saņēmējam nodokļa rēķinu, kurā piegādāto kokmateriālu vērtību norāda bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). PVN par minēto kokmateriālu piegādi, kas veikta iekšzemē, valsts budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji.