Biznesa attīstība​

Vispārējā gadījumā personāla speciālists sagatavo veidni (tabulu), kurā atzīmē, par kādu periodu pienākas ikgadējais atvaļinājums, šo tabulu nosūta struktūrvienībām un darbinieki aizpilda to. Personāla speciālists apkopo informāciju, pārbauda to un nodod vadītājam apstiprināšanai. Katrs darbinieks parakstās pretī savam ieplānotajam atvaļinājumam. Atvaļinājumu grafiks nav obligāts dokuments, taču tas ļauj plānot organizācijas finanšu līdzekļus, noteikt darbinieku slodzi, veikt darbu izpildes plānošanu un nodrošināt vienlīdzības principu.

Atbilstoši Darba likuma 129.pantam darba devējam ir pienākums pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma vai valsts vai pašvaldības institūcijas pieprasījuma tās likumīgo funkciju veikšanai 3 darba dienu laikā izsniegt rakstveida izziņu par darba devēja un darbinieka darba tiesisko attiecību ilgumu, darbinieka veikto darbu, dienas un mēneša vidējo izpeļņu, ieturētajiem nodokļiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu un darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatu.

Saskaņā ar Darba likuma 150.pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam.

Saskaņā ar Darba likuma 137.panta 1.daļu: Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Saskaņā ar Darba likuma 64.pantu darba devējs pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma piecu darba dienu laikā izsniedz šim darbiniekam izziņu par viņa darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu, darba tiesisko attiecību ilgumu un profesiju.

Ar pievienoto cesijas līgumu viena puse (cedents) nodod otrai pusei (cesionāram) savas prasījuma tiesības pret cedenta parādnieku. Cesijas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1793. līdz 1810. pants. Prasījuma tiesības parasti izriet no līguma vai cita darījuma (piemēram, prasījums par preču piegādes apmaksu, prasījums par aizdevuma atmaksu, procentu samaksu, u.c.). Ar cesijas brīdi cesionārs kļūst par parādnieka jauno kreditoru un var prasīt no parādnieka cedētā prasījuma izpildi. Parādnieka piekrišana nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja parādnieks par to neko nezina. Par prasījuma cesiju parasti tiek maksāta atlīdzība. Likums „Par nodokļiem un nodevām” paredz, ka par cesiju ir jāmaksā atlīdzība pēc tirgus likmes, ja cedents un cesionārs ir saistītas personas minētā likuma izpratnē.

Ar pievienoto atcēlējlīgumu puses vienojas atcelt kādu iepriekš starp pusēm noslēgtu līgumu, kā arī vienojas par restitūciju – tiesiskās situācijas, kas pastāvēja pirms atceltā līguma noslēgšanas, atjaunošanu. Proti, katra puse vienojas atdot otrai pusei tos mantiskos labumus (naudu vai mantu), ko tā saņēmusi no otras puses sakarā ar atcelto līgumu. Piemēram, puses ar atcēlējlīgumu var vienoties par to starpā noslēgta pirkuma līguma atcelšanu, un gadījumā, ja puses jau ir izpildījušas savas no pirkuma līguma izrietošās saistības (pircējs samaksājis pārdevējam pirkuma maksu, bet pārdevējs nodevis pircējam mantu), tad atcēlējlīgumā puses vienojas, ka pārdevējs atmaksās pircējam pirkuma maksu, bet pircējs atdos pārdevējam atpakaļ saņemto mantu. Atcēlējlīgums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem (citi izbeigšanās veidi ir, piemēram, izpildījums, ieskaits, noilgums) un to regulē Civillikuma 1862. – 1866. panti.

Ar pievienoto kapitāla daļu pirkuma līgumu persona, kam pieder sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, pārdod tās citai personai. Kapitāla daļu pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2090. pants, kā arī jāņem vērā Komerclikuma 187. līdz 189. pantu noteikumi, kas regulē daļu uzskaiti, atsavināšanu un dalībnieku pirmpirkuma tiesības. Jāņem vērā, ka gūstot ienākumu no daļu pārdošanas (t.i., ja pārdošanas cena pārsniedz iegādes un ieguldījumu cenu) jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā no gūtā ienākuma atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 5. daļai un 11.9 prim pantam.

Ar pievienoto preču zīmes licences līgumu licences devējs (licenciārs) par atlīdzību uz noteiktu laiku nodod savas preču zīmes izmantošanas tiesības citai personai – licenciātam. Līguma noslēgšanu un izpildi regulē Preču zīmju likuma 29. u.c. panti, kā arī Civillikuma noteikumi. Iespējama vienkāršā vai izņēmuma licence. Vienkāršās licences gadījumā licenciārs pats saglabā tiesības izmantot preču zīmi, kā arī tiesības izdot licenci šīs preču zīmes izmantošanai vēl citām personām. Izņēmuma licences gadījumā licenciāts iegūst ekskluzīvas tiesības uz preču zīmes izmantošanu licences līgumā paredzētajā apjomā. Licences līgumā var paredzēt tiesības licenciātam nodot licenci tālāk trešajām personām, t.i., izdot sublicenci. Preču zīmes licences līgumu var reģistrēt LR Patentu valdē, lai par to informētu trešās personas. Preču zīmes izmantošanas nodošana saskaņā ar licences līgumu ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No licences līguma gūtā ienākuma licenciāram jāmaksā ienākuma nodoklis.