Vai Pierīgas rokās ir Latvijas nākotne?

Laikā, kad visa Latvija sakopj vētras nodarītās sekas un gatavojas 15. Saeimas vēlēšanā, klusi un jaudīgi noris mūsu valsts nākotnes plānu, stratēģiju un finanšu sadales plānu kaldināšana. No 2028. gada spēkā ir jāstājas jauniem nosacījumiem tautsaimniecības nozaru, reģionu, MVU un sabiedrības atbalstam. Top jauni finanšu sadales principi un Nacionālais plāns. Tiek vilktas jaunas robežas teritorijām, kur sākas lauki.

27.augusta foruma diskusiju secinājumi

Vēsturiski kopš Latvijas iestāšanās ES lauki ir teritorijas, kurām pieejams būtisks atbalsts no lieliem infrastruktūras objektiem līdz mazām iecerēm katrai mājsaimniecībai, NVO. Šobrīd Latvijas normatīvi nosaka lauku teritoriju tūlīt aiz Rīgas un citu valsts pilsētu robežām, šādi ļaujot piekļuvi lauksaimniecības un uzņēmējdarbības iecerēm.

Tomēr jau šobrīd ir zināms, ka periodā pēc 2027. gada, nākamā ES finansējuma periodā, kopējā finansējuma apjoms ir mazāks. Kam tiks iedalīts? Par to lems jaunā Saeima. Būtisks ir nākamā perioda finansējuma sadales princips. Ja iepriekš ES skaidri iezīmēja atbalstāmās jomas, teritoriju izvēles principus, tad nākamajā periodā par atbalsta sadali būs jālemj katrai ES dalībvalstij iekšēji. “Lauku teritorija” var būt izšķirošs kritērijs finansējuma pieejamībai.

Visi Latvijas reģioni, izņemot Pierīgu, iespējams, nav pievērsuši uzmanību jaunajam kritērijam “lauki”. Pierīgas reģiona sabiedrība izrāda aktīvu iniciatīvu iesaistīties ES atbalsta finansējuma pieejamības saglabāšanā savā reģionā. Un pamatoti.

Pierīgā, no 2024. gada Rīgas statistiskais reģions, ir 7 novadi (Ādaži, Ķekava, Mārupe, Olaine, Salaspils, Ropaži, Sigulda). Ar 13,70% iedzīvotāju skaitu no valstī kopējā. Iedzīvotāju īpatsvars 15–64 gadu jeb darbspējas vecumā svārstās no 63,3% Rīgas līdz 62,4% Kurzemes reģionā. Vienlaikus arī lielākais bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā – 15,7%. Pārējos reģionos bērnu un pusaudžu īpatsvars bija robežās no 15,4% Zemgalē līdz 12,7% Latgalē. Starp Latvijas reģioniem visvairāk senioru (vecumā 65 gadi un vairāk) ir Latgales reģionā – katrs ceturtais jeb 24,4%, vismazāk Rīgas reģionā – katrs piektais jeb 20,9%.

Salīdzinot pēdējos 10 gados pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam Rīgas reģionā (LEADER), tas ir bijis vidēji 47 eiro1 darba spējīgam iedzīvotājam. Savukārt Vidzemes reģionā vidēji 100 eiro/1 darba spējīgam iedzīvotājam, Latgalē 81 eiro, Kurzemē 79 eiro, Zemgalē 76 eiro.

Vai un kāds ir Rīgas reģiona attīstības redzējums atbildīgajām ministrijām un politikas veidotājiem, uz atklātu sarunu aicināja Rīgas reģiona LEADER grupas un pašvaldības.

27.augustā Siguldas kultūras centrā “Devons” norisinājās Pierīgas kopienu diskusiju forums “Vai Pierīgas rokās ir Latvijas nākotne?”, pulcējot valsts pārvaldes, pašvaldību, vietējo rīcības grupu, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un politisko partiju pārstāvjus, lai diskutētu par Pierīgas reģiona attīstības iespējām 2028.–2034. gada Eiropas Savienības plānošanas periodā.

Foruma ietvaros pārrunātais:

Rīgas reģiona 5 LEADER grupas no reģiona lauku teritorijām ar LLKC Pierīgas biroja sagatavotu prezentāciju dalījās aprēķinos par pēdējos 10 gados izlietotā ES publiskā finansējuma atdevi. 9,6 milj. eiro desmit gadu laikā ir izsniegti jaunu uzņēmumu un darba vietu izveidei. Šobrīd atbalstu saņēmušie uzņēmumi nodrošina vidēji 5 milj. eiro iemaksas valsts budžetā nodokļu maksājumos. ROE jeb kapitāla atdeve 116%. Aprēķini liecina par efektīvi izlietotu finansējumu, kurš joprojām turpina atgriezties valsts budžetā.
Par pašvaldībām nozīmīgu atslogu ES finansējuma pieejamībā faktos dalījās Mārupes novada pašvaldība. Mazinot publiskā finansējuma pieejamību teritorijās, kurās pietrūkst finansējuma nepieciešamo skolu, infrastruktūras nodrošināšanai pieaugošajam iedzīvotāju skaitam, nav saprotami finansējuma sadales principi. ES atbalsta finansējuma noņemšana jeb mazināšana būs papildu slogs reģiona sabiedrībai. Var tikt izskatīta vajadzība IIN maksājumu pārdalei pašvaldības budžetā. Vai Rīgas reģiona novados dzīvojošie maksās lielākus nodokļus?
Nozaru ministrijas – LR Finanšu ministrija, LR Zemkopības ministrija un LR Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – prezentēja līdz šim paveikto, gatavojoties periodam pēc 2027. gada. Top jauna lauku attīstības stratēģija. Ir skaidri iezīmēts pieejamais finansējums Latvijai nākamā periodā – ES publiskā finansējuma 9,3 miljardi eiro. Savukārt no nozaru pārstāvjiem jau šobrīd ir saņemti pieprasījumi finansējuma vajadzībai 35 miljardu eiro apmērā. Vēl nesadalīti, tomēr zināmi – Latvijas nākotnei mests nozīmīgs izaicinājums. Ko un kā spēcināt pieejamā finansējuma apjomā.
Jaunās politikas veidotājiem būs svarīga izšķiršanās, kā viedi sadalīt ES finansējumu tik atšķirīgiem reģioniem un reģionu vajadzībām. Piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņas 2020.–2025. Mārupē +18%, Krāslavā -11%. IKP uz vienu iedzīvotāju Latgalē 5752–10 141, Vidzemē 16 731–22 136, Rīgas reģionā 26 907–34 401.

Foruma noslēdzošā daļa notika ar politisko partiju pārstāvjiem, meklējot atbildes uz jautājumiem: 1) Kur Latvijā sākas/beidzas lauku teritorija; 2) Kam vajadzīgs atbalsts – cilvēkiem jeb robežām? Reģioniem ar ekonomisko pienesumu sabiedrībai jeb latviskā saglabāšanai apdzīvotībā sarūkošos reģionos? 3) Rīgas reģiona novadi ar lielāko apdzīvotību Latvijā – vai papildu nodokļi un mazināts atbalsts attīstībai ir risinājums?

Viedoklī dalījās forumā aicināto politisko partiju pārstāvji – Nacionālā Apvienība, Apvienotais saraksts, Jaunā Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Progresīvie. Interesanta izvērtās politiķu diskusija un atbildes uz foruma dalībnieku jautājumiem. Plašākam ieskatam aicinām noskatīties foruma video ierakstu. Atšķirīgi ir politikas pārstāvju viedokļi par Latvijas sabiedrībai vajadzīgo, par finansējuma sadales principiem un attīstības virzieniem. Atbildes bija atšķirīgas līdzīgi politisko partiju programmām. Šajās Saeimas vēlēšanās katram vēlētājam tiešām ir vērts rūpīgāk iepazīties ar savas balss došanai izraudzītās politiskās partijas darbības programmu. Šoreiz katra balss būs izšķiroša mājsaimniecības maka saturam, dzīves vietas izvēlei.

Rezumējot – neskatoties uz politisko partiju rotācijām, nozaru ministrijās strādā zinoši un dzirdīgi speciālisti. Dalībai forumā katra nozares ministrija bija deleģējusi tos, kuri ikdienā tiešām lemj un rīkojas. Politisko partiju pārstāvjiem, īpaši Latvijas politikas “senioriem” ir praktisks redzējums par sabiedrībai un reģioniem vajadzīgo. Kopienas – tām tiešām nākotnē būs liela nozīme. Būt aktīviem savās kopienās – ciemos, pagastos, novados un paust savu viedokli. Būt darbīgiem savas teritorijas spēcināšanā, un izmantot jau esošās, pārbaudītas struktūras – NVO, pašvaldības – un nolikt malā latvisko šķendēšanos, aizstājot to ar “ko mēs varam paveikt” noteikti būs izšķiroši, īpaši Rīgas reģiona novadu sabiedrībai.