Tieši šī sadarbība paver iespējas lauksaimniekiem, konsultantiem, ražotājiem un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem kļūt par pilntiesīgiem Eiropas mēroga pētniecības, inovāciju un koordinācijas projektu partneriem – ne tikai kā vērotājiem un atgriezeniskās saites sniedzējiem, bet arī kā aktīviem projektu veidotājiem. ES pētniecības programma “Apvārsnis Eiropa” to ne vien ļauj, bet arvien biežāk paredz un sagaida projektu pieteikumos.

Tuvojoties 2026. gada septembra “Apvārsnis Eiropa” 6. klastera (Pārtika, bioekonomika, lauksaimniecība, dabas resursi un vide) un misijas “Augsnes kurss Eiropai” (Soil Mission) projektu uzsaukumiem, īpaši aktuāla kļūst izpratne par Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto daudzaģentu pieeju (Multi-Actor Approach – MAA), kas nu jau ir obligāta prasība vismaz trešdaļā šo uzsaukumu tēmu. Tas nozīmē, ka lauksaimnieku, konsultantu, ražotāju un pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaiste šīs tematikas projektos, tai skaitā zinātnisko pētījumu jomā, vairs nav tikai papildu bonuss projektu vērtētāju skatījumā, tā ir neatņemama to pilnvērtīgas īstenošanas sastāvdaļa. Šādi praktiķu zināšanas un pieredze kļūst par Eiropas mēroga pētniecības un inovāciju attīstības pamatu – sadarbībā starp zinātniekiem, konsultantiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un publiskās pārvaldes pārstāvjiem tiek jau savlaicīgi kopīgi definēta risināmā problēma, tās iespējamie risinājumi un to praktiskas ieviešanas iespējas. Papildus tam – praktiķiem šāda iesaiste sniedz piekļuvi padziļinātām zināšanām, starptautiskiem kontaktiem un inovāciju ieviešanai savā saimniecībā vai organizācijā.

Kas īsti ir daudzaģentu pieeja?

Nosaukums var likties sarežģīts, taču doma ir vienkārša. Daudzaģentu pieeja ir EK izstrādāts un jau iepriekšējā ES pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis 2020” ieviests instruments, kura mērķis ir tuvināt zinātnisko pētniecību un tās praktisko pielietojumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku attīstībā. Tradicionālos pētījumos praktiķi – lauksaimnieki, ražotāji, konsultanti – bieži vien nav iesaistīti pētniecības plānošanā, un rezultāti tiek nodoti lietotājiem tikai pēc projekta noslēguma. Daudzaģentu pieeja šo procesu maina: galvenās ieinteresētās puses tiek iesaistītas jau projekta idejas izstrādes posmā un turpina aktīvu dalību visā projekta īstenošanas laikā.

Lai nodrošinātu šīs pieejas precīzu īstenošanu, EK ir definējusi septiņus kritērijus, kuriem daudzaģentu projektam jāatbilst. Pirmkārt, projekta mērķiem jāizriet no gala lietotāju vajadzībām un iespējām. Otrkārt, projektu īstenojošās organizācijas (konsorcija) sastāvam jāatspoguļo līdzsvarota galveno dalībnieku izvēle ar savstarpēji papildinošām zināšanām. Treškārt, projektam jāparedz esošās un neformālās pieredzes izmantošana, aktīvi iesaistot visus dalībniekus jau no plānošanas posma, un, ceturtkārt, – tā īstenošanas gaitā jāveicina dažādo ieinteresēto pušu pastāvīga iesaiste. Svarīgi arī skaidri demonstrēt projekta pievienoto vērtību gala lietotājiem –  parādot, kā tas papildinās esošos pētījumus un līdzšinējos labās prakses piemērus. Visbeidzot, radītajiem rezultātiem jābūt praktiski pielietojamiem, viegli saprotamiem un brīvi pieejamiem, kā arī plaši un efektīvi izplatītiem, izmantojot gala lietotājiem vispiemērotākos un biežāk lietotos informācijas kanālus.

Ko tas nozīmē praksē?

Lai labāk saprastu, kāds izskatās jau īstenots “Apvārsnis Eiropa” finansēts daudzaģentu projekts, noderīgi aplūkot dažus piemērus no šīs programmas projektiem. Projekta COCOREADO (2021– 2024; https://cocoreado.eu) izvirzītais mērķis bija lauksaimnieku lomas stiprināšana pārtikas ķēdē, konsorcijā apvienojot akadēmiskos partnerus, lauksaimnieku konsultantus un jauno lauksaimnieku interešu aizstāvjus no nevalstiskā sektora. Papildus šiem 13 dažāda profila konsorcija dalībniekiem projekta aktivitāšu kodolu veidoja no dažādām Eiropas valstīm atklātā konkursā atlasītu 40 “pārtikas vēstnieku” grupa, kas kopīgi ar reģionu dalībniekiem izstrādāja praktiskus risinājumus, kuros vienlaikus ņemtas vērā kā patērētāju vajadzības, tā arī lauksaimnieku ekonomiskā nodrošinājuma apsvērumi. Šāda pieeja, kur zinātnieki, konsultanti un praktiķi risinājumus veido kopā, nevis pēc kārtas, ir tiešs daudzaģentu principa piemērs praksē. Projekta rezultātā izstrādāta praktiska rīkkopa, lai sniegtu atbalstu arī citiem aktīvistiem, kas savā apkaimē vēlas panākt reālas izmaiņas pastāvošajā pārtikas sistēmā. Sadarbībā tika arī izstrādāti un ieviesti jauni, praktiski risinājumi piecās saimniecībās efektīvākai pievienotās vērtības palielināšanai lauksaimnieciskajai produkcijai – piemēram, miesniece no Spānijas izstrādāja preču zīmi, lai nodrošinātu produkcijas atpazīstamību vietējā tirgū, savukārt Lietuvā izveidota tūrisma taka, kas apvieno mazos pārtikas ražotājus.

Cits piemērs ir joprojām vēl īstenošanas stadijā esošais projekts RestPoll (2023–2027; https://restpoll.eu/), kas vērsts uz savvaļas apputeksnētāju dzīvotņu atjaunošanu Eiropas lauksaimniecības ainavās. To īstenojošajā konsorcijā apvienojušies dabas un sociālo zinātņu institūti, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un zemes apsaimniekotāji no 16 Eiropas valstīm, lai kopīgi izstrādātu, testētu un praksē ieviestu dažādus dzīvotņu atjaunošanas pasākumus. Būtiska šī projekta daļa saistīta ar tā saucamo prakses laboratoriju (Living Labs) tīkla izveidi, kurā noteiktās valstu teritorijās tiek mobilizētas jau esošas vai veidotas jaunas dažādu ieinteresēto pušu vietējās sadarbības platformas savvaļas apputeksnētāju stāvokļa uzlabošanai lauksaimniecības zemēs. Līdztekus praktisku instrumentu kopas izstrādei zemes apsaimniekotājiem projektā tiek sagatavoti arī pierādījumos balstīti ieteikumi lauksaimniecības un dabas aizsardzības politikas veidotājiem.

Līdzšinējā pieredze un aktuālās iespējas

Kopumā iespēju iesaistīties Eiropas mēroga pētniecības projektos kļūst arvien vairāk. Ja programmas “Apvārsnis 2020” laikā (2014–2020) tika finansēti un īstenoti kopumā 223 daudzaģentu projekti, tad aktuālajā programmā “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) jau līdz 2025. gada nogalei tādu projektu skaits sasniedza 214. Turpmāk noteikti gaidāms to papildinājums, ņemot vērā to, ka 6. klasterī vien 2025. gadā no 82 uzsaukuma tēmām 30 (37%) ietvēra daudzaģentu pieeju kā obligātu atbilstības kritēriju. Papildus tam vēl deviņas uzsaukuma tēmas ieteica to kā vēlamu, bet ne obligātu pieeju.

Arī jaunajā 6. klastera darba programmā 2026-2027. gadam (https://research-and-innovation.ec.europa.eu/document/download/44106caa-ed7a-42bf-ae57-aaab91778602_en) vismaz 40 tēmās iezīmēta skaidra prasība izmantot daudzaģentu pieeju. Tas paver plašas iespējas dažāda profila neakadēmisko partneru iesaistei Eiropas mēroga projektos, kas vērsti uz tēmām par pārtiku, bioekonomiku, lauksaimniecību, dabas resursiem un vidi. Tuvākie projektu iesniegšanas termiņi ir šī gada septembris un 2027. gada maijs.

Lai palīdzētu organizācijām sagatavoties daudzaģentu projektu pieteikumu iesniegšanai, “Apvārsnis Eiropa” ietvaros tiek īstenots atbalsta projekts “Daudzaģentu projektu koprade” (PREMIERE; https://premiere-multiactor.eu). Tā mērķis ir veicināt pamatotu, saskaņotu un labi sagatavotu daudzaģentu projektu izstrādi, piedāvājot projektu pieteicējiem dažādus atbalsta rīkus un pasākumus labākas izpratnes veidošanā par šo pieeju un tās praktiskā izmantošanā. Neatkarīgi no tā, vai daudzaģentu pieeja interesentiem ir jau zināma vai pilnīgi jauna, PREMIERE tiešsaistes akadēmija (https://premiere-multiactor.eu/academy/) sniedz bezmaksas atbalstu no pirmajiem soļiem līdz gatava projekta pieteikuma sagatavošanai, piedāvājot apmācību un metodiskos materiālus, simulācijas spēli un rīkkopu, kā arī iespēju veidot kontaktus ar potenciālajiem partneriem visā Eiropā. Tāpat jebkurš projekta pieteicējs vai dalībnieks var vērsties pēc padoma “Apvārsnis Eiropa” Nacionālajā kontaktpunktā (par 6. klastera tematiku konsultē vecākās ekspertes Lāsma Brenča un Aiga Salmiņa; skat. https://www.lzp.gov.lv/lv/strukturvieniba/apvarsnis-eiropa-nacionalais-kontaktpunkts).